Deju zālē tikai mēs abi
Neviena cita vairs nav.
Viss sen jau beidzies,man šķiet
Bet varbūt tik šķiet?
Mūzika skaļa visapkārt mums dun,
mūsu plaukstas siltās saskaras ,un
es piespiežu tevi sev klāt.
Es jūtu tavu silto, straujo elpu,
kas uz kakla man beidzas.
Mūsu acīs deg sarkanas liesmas,
un kaislei vairs robežu nav.
Nav ne malas ne gala.
Tā plūst kā upe pavasarī.
Mūsu ķermeņi savijušies kopā
pa deju grīdu valsē kā viens.
Mūsu acis ir aizvērtas cieši,
jo baidāmies tumsu saskatīt mēs.
Mēs baidāmies gaismu ieraudzīt jau,
tā izjauks šo rotaļu savādo.
