Tu un es, es un tu
abi divi naktī šajā
tieši šeit un tieši tagad
esam mēs šeit satikušies
nakts ir īsa- tā jāizmanto
neļausim tai aizlidot
iekrāsosim dzīves krāsās
mēs šo nakti pelēko
dosimies uz vecpilsētu
pavērosim Daugavu
gulšņājot uz soliņiem
vērosim kā zvaigznes krīt
tad gan ātri mājup steigsim
saules lēktu gaidīsim
jo kad rīta saule ausīs
man būs tevi jāpamet.
Saule riet un nāku es
zinu kaut kur esi tu
varbūt mani gaidi vēl
tur kur no rīta pametu
varbūt kaut kur klusām ciet
un asaras tev straumēm rit
bet nevajag raudāt , apstājies
nekas jau nav vēl noticis
nāc man līdzi dosimies
piecelies un nebaidies
pasaule šī skaista ir
tad kad naktī zvaigznes krīt
ja tu vēlies kautko mīļu
zvaigznei krītot ievēlies
varbūt tad kad saule ausīs
palikšu es tepat līdzās.
