AIZ ŽOGA
Vējš aizpūš krāsainos papīrus no ceļa,
un tukšās pudeles, neganti virpuļo,
Kad vēja brāzma aizķer tās.
Bet tas viss aiz žoga,
Tas mani neuztrauc un nebiedē.
Tas viss ir aiz žoga.
Suņi rej un kaut ko plēš,
Un aitai mazi jēriņi dzimst.
Kaut kur skaļa mūzika skan,
Kāds atkal ko klusītēm zog,
Kāds par to visu skaļi smej.
Kas viss aiz žoga notiekas,
Tas mani neuztrauc un nebiedē.
Aiz žoga, tenkas un klačas, klīst
Kā vecas , pārgurušas sievas,
Ik vakaru no mājas uz māju,iet.
Aiz žoga, tur brīnumi notiek
Kam neticu es , un netici tu.
Jo tas viss aiz žoga notiek,
Un mani tas neuztrauc un nebiedē. |
| |
