DIVI VĀRDI
Divi vārdi un mūsu saruna beidzās.
Tā pārtrūka kā trausls pavediens vējā.
Es centos tevi sasaukt tai vējā,
Kas manā sejā ,spēji ,pūš.
Es centos tevi atrast miglā,
Kur vairāk, kā soļus divus, redzēt nevar.
Es centos skriet caur purvu,
Lai ātrāk pie tevis tiktu…
Es pat trepes pie debesīm pieslēju,
Lai zvaigznes un mēnesi tev nonestu.
Kā Dauka saulei pakaļ jūrā bridu,
Un kā cinītis vezumu gāzu.
Bet vienīgā atbilde ko dzirdēju es,
Kad aukstajos vakaros zvanīju tev,
Bij sirdi postošs: pī- pī
|
| |
