google8d3b426498b5ee03.html

Kad vasaras vidus jau klāt
Un zemenes pļavās sāk sarkt,
Kad pīļu pāris netraucēts pa dīķi peld,
Un spāres pa smilgu galiem diet sāk...

Apsēžos es upes malā,
Un skatos kā upe projām lapas nes.
Es saprotu kā aiziet dzīve mana,
Kā lapa bezspēcīga upē straujā...

Vēl vakar liekas kā aptracis skrēju
Pa pļavām šīm un tauriņus ķēru,
Nu sēžu te viens un upē skatos.
Bet liekas jau rīt ar sirmumu matos