asara vientuļa rit pār vaigu bet nebēdā daudz tu tā asara pagājušās vasaras kad tu biji tālu tur prom kad gribēju pie tevis.... bet nevarēju tad tava balss bij' zāles man tā brokastis un citas ēdienreizes tavi smiekli bija man tad kā glābšanas rinķis slīcējam bet nu... bet gan jau pār tavu vaigu arī asara slīd kuru lēnām notīri tu jo ja reiz dzīvē kas bijis
pāršķirot albūma lapas skatoties bērnības bildes atceros lietas tik jaukas sirdī spēji ieduras kaut kas
skatos uz tevi pie dārza kur tulpes pavasarī krāšņi jau zied e,un te mēs abi pa smilšu kasti rokamies. un blakus tur kaķītis atceries!!! tas mazais pūkainais
bet te lūk tu visā krāšņumā kā karaliene skolas savā izlaidumā stāvi kā tas beidzās zinām mēs paši
ellīgi salds šis cepums vai atkal kādu mīklainu dziru tu tam piebēri klāt. vai tik manas lūpas un mēle vēl tavējās ....skar. lūpas es domāju protams tik salds viss liekas pat sniegs uz palodzes un lāsteka pie.... nu pie termometra vecā... asara sasalusī ripo pa vaigu aši ar mēli to noķeru ...es salda...tik tiešām salda.. kā ledene veikala plauktā un domāju es vai vajag
kad aukstais vējš skraida un kailos koku zarus rausta kad mazie skilšu graudi meklē kur paslēpties visiem tik auksts visiem salst!!! vai pasaulē ir kāds kuram silts? vai pasaule maz zin cik kādam grūti? un mazā meitenīte veras skumji vecajā spirta termometrā kas karājās piesiets pie majas stūra viņas sirdij salst un matus plūkā asais vējš bet meitenīti tas neuztrauc un arī tas ka mazie pirkstiņi nosaluši zili......
Viscaur pelēkā ietvarā pelēkam asarām pilot lēni un drūmi rit dienas gājputni projām kad steidz skatos kā istabas stūros palāses rosīgi čab un veido uz grīdas tās peļķi kur zirneklis nevarīgs peld un debesi nerotā saule tik pelēki mākoņi slīd un pelēkas asaras kaisa.
Nežēlībai acis gail Tumsā spilgti sārtas cietsirdība pamet mani tumšā meža maldāmies dusmas uzdzen agresiju tā kā drudzis temperatūru naids un atriebe nāk kāri sava daļa tiem par maz mīlestība nolūst cīņā tā kā vētrā bērzu birzs.
Sirds skandē dziesmu lai kāda tā būtu vai salda kā medus vai rūgta citrons sirds dzied savu dziesmu jo patīk tai skanēt vēl patīk tai mīlēt un patīk tai ciest un kamēr vēl sirds mana spēles man dziesmu es esmu ar mieru šeit mīlēt un ciest
pamostos viens es apkārt man nakts pelēkus audeklus met kautkur tālumā vēl lapas pēdējās krīt no koka es ietinos segā jo vienam man auksti vienam man bail ir šai pelēkā naktī vienam būt tik vientuļas zvaigznes debesīs rotaļās iet un mani aicina līdz
Komentāri (0)