Es stāvu pie loga un vēroju,
Kā tumši mākoņi klājas pār zemi
Aizsedzot sauli un debesis plašās.
Un tad šķēliens ass!
Viens mirklis un viss ir gaišs!
Bet tas ir tikai mirklis.
Tas ir īpašs mirklis.
Un ausis plosošs troksnis dun pār pasauli,
Tas logu rūtis izgrabina un durvis,
Un apklust liek putniņiem sīkiem.
Tas sadzen mājokļos skudras,
Liek izlīst no zemes slaidajām sliekām...
Bet es stāvu pie loga un vēroju
... |
 Komentāri (0) | 2011-01-10 21:03 | Skatīts: 768x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Stāv zvaigznēs ierakstīts man liktenis,
Mans ceļš, ko soļot tālāk, izbaudot.
Pret to es celties nevaru,
Man liktenis līdz sev jānēsā.
Nu sēžu viens es sētmalē,
Un graužot maizes riku cieto
Es spožās zvaigznēs noraugos,
To gaišās spēlēs piedalos.
Tās kā mazas spožas actiņas
Uz mani no augšas noraugās.
Tās manus soļus izseko,
Un manus darbus novērtē.
Stāv zvaigznēs ierakstīts man liktenis,
... |
| Komentāri (0) | 2011-01-07 18:13 | Skatīts: 812x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Uz ielas auksts vējš pūš
Un tuvajā parkā lapas plēš.
Es skatos caur stiklu kā tās,
Bezpalīdzīgi pa ielu skrien.
Šī meitene ar dekoltē dziļu,
Atnesa maizītes man un tēju,
Kautri uzsmaidīja un teica:
''Vai varu vēl ko piedāvāt, kungs?"
''Paldies tev,mīļā,'' atbildu lēnām
Un iedzeru tēju es smaidot...
Viņa apgriezās klusi un aizgāja,
Mans skatiens cītīgi sekoja tai.
Viņas spilgti sarkanie mati viļņojās,
... |
| Komentāri (0) | 2010-12-26 00:10 | Skatīts: 847x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Solis pa labi, pietupiens,
Šai dzīvē tu neesi vairs viens.
Izklupiens, palēciens, apgrieziens ,stāj
Visiem ar piemiegtu aci, labvakar , māj.
Dzīve var pārsteigt, tāpat kā mēs visi
Vari tu griezties šai dejā straujā.
Nebaidies riskēt , nebaidies zaudēt
Nebaidies izdejot dzīvi pavisam.
Atkal tu griezies šai dzīvē trakā,
Un aizmirsti visu , kas nomāc tevi.
Vēlāk neviens vairs neatļaus,
Pat ja sirds to vēlēsies.
... |
| Komentāri (0) | 2010-12-25 23:58 | Skatīts: 877x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
kā pēdējā lapa
kas no koka krīt
kā pēdējais sniegs
kas pavasarī kūst
kā pēdējā maizīte
ko pusdienās ēd
kā pēdējais gājputns
kas projām steidz
kā pēdējā pienene
kas pļavā zied
kā cerība pēdējā
kas klusībā mirst
šī mīla ir pēdējā
kas prātu man jauc. |
| Komentāri (0) | 2010-12-25 23:49 | Skatīts: 791x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
un lēni deg svece
kas tup man uz galda
vēl tikpat lēni aiz loga
tūkstošiem sniegpārslu krīt
lēni un prātīgi
vecais pelēkais runcis brien
pa trauslo šautro sniegu
arī sāpes tik lēni un prātīgi
pazudīs no tavas sirds
vienīgi jaukākie mirkļi
ko vadījām kopā
izkusīs kā vasarā sniegs. |
| Komentāri (0) | 2010-12-25 23:48 | Skatīts: 831x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
| |
