un lēni deg svece kas tup man uz galda vēl tikpat lēni aiz loga tūkstošiem sniegpārslu krīt lēni un prātīgi vecais pelēkais runcis brien pa trauslo šautro sniegu arī sāpes tik lēni un prātīgi pazudīs no tavas sirds vienīgi jaukākie mirkļi ko vadījām kopā izkusīs kā vasarā sniegs.
