PĒDĒJĀ


kā pēdējā lapa
kas no koka krīt
kā pēdējais sniegs
kas pavasarī kūst
kā pēdējā maizīte
ko pusdienās ēd
kā pēdējais gājputns
kas projām steidz
kā pēdējā pienene
kas pļavā zied
kā cerība pēdējā
kas klusībā mirst
šī mīla ir pēdējā
kas prātu man jauc.

Komentāri (0)  |  2010-12-25 23:49  |  Skatīts: 794x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ