RUDMATAINĀ MEITENE
Uz ielas auksts vējš pūš
Un tuvajā parkā lapas plēš.
Es skatos caur stiklu kā tās,
Bezpalīdzīgi pa ielu skrien.
Šī meitene ar dekoltē dziļu,
Atnesa maizītes man un tēju,
Kautri uzsmaidīja un teica:
''Vai varu vēl ko piedāvāt, kungs?"
''Paldies tev,mīļā,'' atbildu lēnām
Un iedzeru tēju es smaidot...
Viņa apgriezās klusi un aizgāja,
Mans skatiens cītīgi sekoja tai.
Viņas spilgti sarkanie mati viļņojās,
Tie spēlējās ar ēstuves gaismām.
Un priecēja visus, kas brokasto šeit,
It īpaši mani, šai dzestrajā rītā. |
| |
