google8d3b426498b5ee03.html

 

 

Skola, tu balta stāvi arvien
Tur kalnā kā paliekošs nospiedums zemē
Cik bieži ceļš uz tevi nav veikts.
Cik reizes no tevīm nav bēgts.
Tu biji gan mīlēta gan nīsta.
Dēļ tevis bij uzvarēts, dēļ tevis bij ciests.
Bet mūžam tev paldies es teikšu.
Un mūžam man sirdī būs jautājums:
"Kāpēc reiz skolā, tad nemācījos es?"
Paldies par zinību kalniem,
Ko pilnībā neapguvu, tad es .
Un par draugiem, kas toreiz bij.
Un piedod par blēņām un visu slikto,
Ko nodarīju tev kādreiz, skola.