LIDOJUMS (otrā versija)
Ieklausies!
Dzirdi kā kāds dauzās.
Ieklausies!
Dzirdi kā kāds laužās.
Dzirdi kā spējš vējš gar logu laižās
Un es kā pieneņpūka, ko nes,
Pār zaļo un samtaino pļavu, spējš vējš.
Tas mani nesīs projām pār lauku,
Pār ceļu, caur mežu , pie mākoņiem prom.
Es pakļaušos vējam bez ierunām,
Un ticēšu mākoņiem baltajiem,
Kas gaišajās debesīs ganās.
Nē, labāk mazs smilšu grauds būšu,
Ko vējš tavos matos iepinis steigā.
Ja vēlies varu būt arī lapa,
Kas,sārta un satraukta, klejo
vēja pavadā pa debesīm plašām.
Vai arī kā sniegpārsla balta,
Balta un trausla no debesīm krīt.
Pārvarot visu , kas ceļā tai stāj.
Ieklausies!
Dzirdi kā dauzās
Ieklausies!
Tā mana sirds. |
| |
