IEKLAUSIES (dzejoļa LIDOJUMS pirmā versija)
Klusu!!! Ieklausies kā snieg aiz loga. Tik klusu, un tomēr es dzirdu. Es dzirdu kā sniegpārslas runā. Tās par savu ceļojumu stāsta, Kā tās no mākoņiem lejup krīt. Cik daudz skaista tās sev ceļā redz. Cik daudz sāpju tām ceļā jāsadzird. Tās stāsta par grūtībām ceļā, Par ziemeli,kas līdzi tās rauj. Par cilvēku laimi un nelaimēm piemin. Tās viena pēc otras gar vaigu man krīt Un turpinot stāstu šo stāsta. Tās viena pēc otras uz zemes nokrīt Un savu stāstu par lidojumu beidz. Klusu!!! Dzirdi šo klusumu aiz loga, Kur sniegpārslas par sevi dzied. Dzirdi kā kāds klusām gar logu brien. Tur kāds enģelis kritušais, kluss. No sniegpārslām stāstu šo pieraksta. |
| |