MĒNESGAISMĀ
Tas viss kā sapnī notikās,
Kā vecā padomjlaiku filmā bija.
Bez melnbaltiem attēliem skarbiem.
Un tomēr tik skaidri un gaiši.
Tas viss kā pasakā notikās,
Ko omīte man vakaros lasīja.
Un maziņš būdams es iemigu,
Kad mēness aiz loga jau smīnēja.
Es apsēžos un lūkojos ārā pa logu,
Tur mēness visu kā dienā izgaismo.
Un es lūkojos gaišajā naktī,
Sitot ar pirkstiem,pa logu, šai taktī.
Tas viss kaut kā savādāk tomēr izvērtās.
Ne kā sapnī vai pasakā vecā.
Nu man liekas, ka dzīvē, pa priekšu kāds skrien,
Un dažādus šķēršļus man ceļā liek.
|
