 M azā meitenīte nobijusies ieskrēja istabā. Lietus viņu patiešām bija ļoti nobiedējis. viņas lelle, ar kuru viņa laukā bija rotaļājusies,bija palikusi ārā. Lietū. Meitenīte vēlējās tai skriet pakaļ, taču pērkona dārds viņas nodomu apturēja. Meitenīte ātri iemuka savā istabā un palīda zem segas.Lietus tikmēr pieņēmās spēkā. Lielās udens piles draudīgi klauvēja pie loga. It kā vēlēdamās kautko pateikt. Vai tikt iekšā. Ja nebūtu negantā pērkona, meitene noteikti noraudzītos lietus lāšu rotaļas.Vispār jau viņai nebija bail no lietus, taču savienojumā ar pērkonu un vēju, kas nesaudzīgi plosīja kokus un lika tiem pazemīgi klanīties,bija radies negaiss...Tas viņu biedēja.
... |
Komentāri (0)