NEGAISS
Es stāvu pie loga un vēroju,
Kā tumši mākoņi klājas pār zemi
Aizsedzot sauli un debesis plašās.
Un tad šķēliens ass!
Viens mirklis un viss ir gaišs!
Bet tas ir tikai mirklis.
Tas ir īpašs mirklis.
Un ausis plosošs troksnis dun pār pasauli,
Tas logu rūtis izgrabina un durvis,
Un apklust liek putniņiem sīkiem.
Tas sadzen mājokļos skudras,
Liek izlīst no zemes slaidajām sliekām...
Bet es stāvu pie loga un vēroju
Kā zibens roka mēģina aizķert kokus.
Es stāvu pie loga un klausos
Kā pērkons vareni dundina zemi.
Es stāvu pie loga un vēroju.... |
| |
