SAPNIS
Ir nakts.
Es pamostos viens.
Kur esi tu , es nezinu.
Bet...
Es klusām pieceļos no gultas,
Un lēnām pieeju pie loga.
Tam jābūt sapnim nežēlīgam,
Un iekniebju , lai pamostos,
Lai sapnis izbeigtos, šis negantais
Un es pamostos tev blakus.
Bet nemostos es.
Tātad nav šis sapnis negantais,
Es lēnām veru logu vaļā,
Un tveru plaušās gaisu.
Tu un es, šai pasaulē.
Mēs abi divi bez ierunām
Un aizspriedumiem biežajiem.
Un tāpēc mums ir jāsapņo,
Lai pamostos
Un rīkotos.
Viss ir kluss .
Es iemiegu.
Viens pats savā pasaulē.
Man tevis nav un nevajag.
Es visu esmu sapratis. |
| |
