JA TU MANI DZIRDI
Ja tu mani mani dzirdi
klausies pukstam savu sirdi
ko tu jūti , kad tu dzirdi
ka tā sāpēs plīst kā stikli?
Sabrūk sapņi, nodeg tilti
visa dzīve rēgiem pilna
dzenā vējš pa ielām pelnus
paņemtus no taviem sapņiem.
Ja tu mani tagad dzirdi
izbaudi kā mīlu mirkli
jūti, plīst zem kājām stikli
redzi apakšā sev pekli.
Mana sirds tik melnā krāsā
ieskrāpēts uz bērza tāsīm
divi burti , viena sirds
un tam visam pāri svītra.
Vari nevilkt laimes lozes
manā sirdī nedīgst rozes
sāpes visu prieku aiznes
norok dziļi pazemē.
Bet tu sildi savā azotē
mīlu tā kā bērnībā
sargi to no melnām domām
sāpīgām un ļoti dārgām.
Dzīve vīst kā rozes vāzē
nelaimes tu nosauc vārdos
kā lai ticu taviem vārdiem
ja tu mūc no maniem glāstiem
Vai tev vārdi ''TEVI MĪLU''
nenozīmē to ka mīlu
kāpēc skaties tukšām acīm
kad tev mīlas skūpstu sniedzu.
Tava sirds kā auksta klints
kāds tur skaistums?kāds tur siltums?
tikai vēji apkārt klaiņo
bet tu visā mani vaino.
Dienas mainās, stundas rit
sirds iekš krūtīm nebeidz sist
nosalusi grib tā brist
mirusi pie kājām krist.
|
