Nu garās rindās tie stāvot
savus varoņus gaida
tiem netraucē saule un negantais lietus
tiem vienaldzīgs vējš , kurš cepures zog.
Tiem svarīga cīņa par vietu zem saules
cīņa par godu,par uzvaru savu.
Visapkārt nu paliek viss tumšs un kluss
klātesošie gaida šo vareno cīņu,
gaida savus varoņus tumšsarkanās formās.
Gaida tie piespēles,gaida tie vārtus.
Emocijas gāžas,jo spēle nu sākas,
pāri šim laukam kā lavīna baisa.
Cīņa ir baisa-kautiņi asi,
tiesnesis svilpo kā ceriņā stazds.
Tribīnēs tauta sev matus nu plēš,
treneriem stresā kājas jau trīc.
Pretiniekam kā simtgadu mežā maldīties
mūsu brašie aizsargi liek.
Labākie snaiperi nu laukumā iet
mērķis tiem viens ,tas jāieņem ir
piespēle vienam,piespēle otram
pauzīte metiens, metiens un ir
tiesnesis nosvilpj pēdējo reizi
cīņā šai svarīgā uzvarēts ir.
