google8d3b426498b5ee03.html

snieg......
atkal snieg tas sniegs,
kas zemi jau sedz
man salst....
man salst kad tevis nav te.
manas domas tad klīst
un spēlē paslēpes
ar sniegpārsliņām robotām,
kas man vaigā duras un kūst.

es nomākts kad klīstu
bez mērķa
bez vajadzības īpašas
tad zini es skumstu par tevi,
par tavu sāpošo sirdi.

un atkal snieg....
atkal snieg sniegs
šai ziemai tiešām nav malas

Man pietrūka vietas uz lapas
Un es nepaspēju pateikt tev
Cik patiesi balti ir pakalni zaļie
Kur vasarā skrējām mēs.

Upīte starp baltajiem kalniem
Kur mēs pa nakti vēžojām
Tagad ir krāšņu ledus vāku,
kas tās straumi slāpē, guvusi

Un par sārtajiem ābolīšiem,
kas palika nenorauti ābelē.
un par mazo kaķēnu ar...
Nepaspēju tev uzrakstīt.