Piemājas dārziņā zemenes snauž,
Meitene matos sev puķīti sprauž.
Zemenes sānus pie otras glauž,
Meitenes sunītis kaulus vēl grauž.
Nu mājā pie loga meitene sēž,
Sārta kā zemene dārziņā tā.
Kura nu skaistāka, saki nu mās'
Abas tik daiļas, abas tik saldas?
Dārziņā zemenes mierīgi snauž,
Puisis ciemos pār žogu lien,
Meitene pretim pa taciņu skrien.
Bet zemenēm pakaļ jau kovārnis brien...
Pavadot puisi uz vakaru prom,
Meitenei nobaudīt gribas vēl kautko saldu.
Skrien tā pēc zemenēm saldajām,
Bet jāiztiek ar atmiņām maigajām...
