savāds klusums iestājies
vairs nelido vēderā tauriņi
vairs nemostas cīrulis agri
vairs nečalo piemājas strauts
un nešalc vairs tālumā mežs
es nejūtu vairs tavu sirdi
kas mūžam man atmiņā būs
es nedzirduvairs tavu balsi
kas šobrīdvēl domās man skan
šai klusumā dzirdu tik vienu
savu sirdi pukstam ik dienu
no tevis es vēlos tik vārdus
tik vārdus kas spēji
kas klusumu pāršalc kā vēji
šos vārdus:tevi mīlu
lai sajustu tavējo sirdi
sev pukstam blakus ik dienu
es būtu ar mieru tad nejust
kā krūtīs pukst mana sirds.
