GLĀZE
Komentārs:
Ija* -
2010-12-29 01:10
Super, patiesi vārdi!
Te nu tā ir. Glāze. No kristāldzidra stikla veidota. Tik mirdzoši skaisti tā manās plaukstās iegūlusi. Tik skaista kā visskaistākā sieviete, kas mīlama un lutināma. Un tikpat trausla arī. Patiesi. Viena paviršība, neveikla kustība, un glāze var izkrist no rokām manām un saplīst.Pāris neapdomīgu vārdu, nepareiza rīcība u sieviete var "izgaist" no manas dzīves. Tik maz vajag izdarīt, lai viss būtu savādāk. Tik maz vajag nepieļaut , lai viss būtu varējis būt savādāk.
Es nolieku glāzi atpakaļ uz galda. Tur tai būs drošāk. No galda jau pati tā nenokritīs. Ja vien kāds to nepagrūdīs. Tāpat ir ar cilvēku attiecībām. Tās tāpat vien nesairst un neveidojas. Tam visam "apakšā" ir cilvēka vēlme to darīt. Bet , lai cilvēks kautko darītu ir jābūt kādam iemeslam... Un šajā gadījumā tas ir otrs cilvēks.
Pa saplēstas glāzes atliekām, ar basām kājām ,ir grūti pastaigāt. Tas sāp. Tāpat ir ar izirušām attiecībām.Tāpēc ir vieglāk, ja saslauki tās lauskas, kas mētājas pa grīdu, un izmet ārā, staigāt pa tīru grīdu. Un pa , ja tu salīmēsi šo glāzi, tā nebūs tāda kā bija sākumā. Tā tik mirdzoši skaisti vairs neieguls tavā plaukstā. |
| |
